Nakts

Kas to teica, tas meloja

Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulīte nakti guļ:
Dienu loka zaļas birzes,
Nakti jūras ūdentiņ.

Gana grūti, gana viegli

Gana grūti, gana viegli
Ezermala meitiņai!
Pusrītiņ’ gailis dzied,
Visu nakti gaigaliņ’.

Mēnestiņš nakti brauca

Mēnestiņš nakti brauca,
Es Mēneša ormanīt’s;
Mēnestiņš man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti.

Saule kūla Mēnestiņu

Saule kūla Mēnestiņu,
Aiz radziņa turēdama,
Kam tas lēca naktī vēlu,
Kam gaismiņas nerādīja.

Es nopinu Jāņu nakti

Es nopinu Jāņu nakti
Rudzu puķu vainadziņu,
Gribēdama skaidru vīru,
Tīru rudzu maizi ēst.

Jāņam zirgus nojūdzam, Pēteram aizjūdzam; Jāņam zirgi piekusuši, Garu ceļu tecēdami.
Saimenieki, saimenieki, Jājat zirgus pieguļā: Jānīts savus kumeliņus Rasiņā nomazgāja.
Visiem zirgi viegli tek, Jānīšam smagi tek: Kā tie smagi netecēs, Darvas mucas vezumā.
Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams.
Dieviņš jāja, Māra brauca Sērdieņiem panākstos. Dieviņš deva bērus zirgus, Māra raibas raibelītes.