Visi gaida Jāņa dienu
Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Trīs ozoli kalniņā, Trīs ziediņi upītē; Trīs puisīši māmiņai Siltajā saulītē.
Bite gāja dziedādama Pār kaimiņu tīrumiem: Kaimiņam slinki puiši, Negribēja dori kalt.
Jauni puiši, jaunas meitas, Izsmeliet Daugaviņu! Daugaviņas dibinā Divi zelta gabaliņi.
Jauni puiši, bāleliņi, Sargājiet kumeliņu: Jānīts gāja Jāņu nakti, Iemaviņi rociņā.
Šķērsu bite silu skrēja Ar to ziedu vezumiņu, Atradusi skabardoju Jauna puiša dējumiņu.
Ozols, meži, jauni puiši, Kā mēreni muiženieki; Medņi, lūši, pārdod vasku, Kas kaiš lepni nedzīvot?
Jūs, māsiņas nezinat, Kāda bēda rudzīšam; Rudzīšam tāda bēda, Pilni puišu pielīduši.
Auniet kājas, puiši, meitas, Rītu būs Jāņu diena; Tad iesim dziedādami, Jāņu bērnus meklēdami.
Šorīt agri Saule lēca Sarkanāi kociņā. Jauni puiši veci tapa, To kociņu meklēdami.
Visi saka, visi saka: – Puisīšam laba dzīve! Lai aršana, ecēšana, Kur pieguļas gulēšana!
Šķērsu bite mežu skrēja Ar to ziedu vezumiņu, Atradusi skabargainu Jauna puiša dējumiņu.
Vāverīte, kuplastīte, Jaunus puišus kaitināja: Lec priedē, lec eglē, Lec kuplā ozolā.
Steidziet, puiši, puņģus vilkt, Nesteidziet rudzus sēt: No leišiem bites nāca Kā pērnie vēršukiņi.
Kam tie der veci puiši, Kam tie veci ozoliņ’? Veci puiši vilkiem der, Ozoliņi bitītēm.
Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejiņā? Bites tevīm pāri skrēja, Dravinieki garām gāja;
