Dravenieka meita biju
Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Gara diena bāliņam, Gar’ eglīti dzenījot: Tautu meita, ne māsiņa Vēli nesa launadziņu.
Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu godu nolūkot.
Kas miedziņu negulēja? Viena bija meitu māte, Otra bišu māmulīte: Meitu māte pūru loka,
Saules meita Bārbaliņa, Samijam vainugiem! Tavs bij zelta zīlītēm, Mans sudraba lapiņām.
Pasasēdi bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenits Brūnus svārkus šūdinaja.
Pazasēdi, bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenīts Sev svārciņus šūdināj’.
Bitīt, tavu darbu meitu Rudajām actiņām; Draveniek’s kaitināja, Ozolē sēdēdams.
Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`.
Upe, upe, Gauja, Gauja, Valdi savu straujumiņu: Daža laba mātes meita Noraud savu arājiņu.
Lēni, lēni Jānīts brauca No kalniņa lejiņā; Saules meita vārtus vēra, Zvaigžņu cimdi rociņā.
Tikušam dēliņam Bite jūdza kumeliņu; Kaut kādam netiklam Nejūdz laba mātes meita.
Saules meita, Saules meita, Mazgā baltu liepu galdu: Rītu jās Dieva dēli Liepu galdu rībināt.
Saule meitiņ i pārdeva Pār deviņi ezeriņi; Ik rudeņa medu dzina Deviņām laiviņām.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi Savu puķu vainadziņu: Nakts ir silta, galva karsta, Novīst puķu vainadziņš.
Jāņu nakti nepazinu, Kura meita, kura sieva: I meitai, i sievai Zaļi ziedu vainadziņi.
Pūces meita, lielcekule, Taisi gultu vanagami, Vanagami, nabagami, Vaska spārni piekusuši
Bitei vaļa, meitai vaļa, Kur tām tika, tur tās gāja: Meitiņ’ tālu tautiņās, Bitīt’ augstu ozolā.
