Ziedi, ziedi, ābelīte Ziedi, ziedi, ābelīte, Kas kaiš tevim neziedēt? Ne kait tevim rīta salnas, Ne ziemeļa auksti vēji. Ābelīte, Vējš, Ziedi Zili zied sila ziedi Zili zied sila ziedi Zeltītāmi lapiņāmi; Bitīt skrēja ziediņosi Zeltītiem spārniņiemi. Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Traki bija Leišu kungi Traki bija Leišu kungi, Bitit' bāze ūdenī. Nāc, bitite, kaltejies Man' ābeļu dārziņā. Es to tautu kumeliņu Es to tautu kumeliņu Caur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu. ← Ar bititi arti gāju Meža māte bērnus sauca →