Kalnā zied ābelīte
Sidrabiņa ziediņiem;
Sidrabiņa ziedi birst
Uz sarkana āboliņa.
Balta zied ābelīte
Balta zied ābelīte
Jūras kāpas maliņā.
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņā.
Es piesēju kumeliņu
Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes.
Apbierst mans kumelīš
Ar ābeļu ziediņiem; Lasīt tālāk
Piln’ āboļu ābelīte
Piln’ āboļu ābelīte
Mana ceļa malināi;
Pa viename nalasīju,
Pie māminas aiziedama.
Kupli auga ābelīte
Kupli auga ābelīte
Novadiņa maliņā;
Pa novadu meitas nāca
Piektu rītu puškus lauzt.
Ziedi balti, ābelīte
Ziedi balti, ābelīte,
Novadiņa maliņā:
Vējiņš tavus baltus ziedus
Pār novadu putinās.
Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.
Man nokrita raiba josta, Sila malu staigājot; Vai, bitīte, neredzēji, Saldus ziedus meklēdama?