Ar bititi arti gāju Ar bititi arti gāju, Smilgu šķēlu lemešam; Dieva dēli spandas vija, Ābelziedus lasidami. Ābele, Bitīte, Dievs Aplīgoju ap Jānīti Aplīgoju ap Jānīti Savu puķu vainadziņu; Dieviņš zina, citu gadu Būs puķīšu vai nebūs. Saule brauca pār ezeru Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm. Dievs ar Laimu manis dēļ Dievs ar Laimu manis dēļ Stāv lielā ienaidā: Dievs man deva maizes zemi, Laima liedza arājiņu. Dievs dod mūsu saimniecei Dievs dod mūsu saimniecei Pulku mazu sivēniņu: Citu melnu, citu baltu, Citu tādu svībelētu. ← Skrien, bitite, kur skriedama Traki bija Leišu kungi →