Es pieslēju zelta trepes Es pieslēju zelta trepes Pie kuplā ozoliņa, Lai bitīte nepaklupa Medotām kājiņām. Kājas, Ozoliņš, Zelts Rudzīt`s meta zelta vilni Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams. Es redzēju Daugavā Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš! Ozoliņa zarus lauzu Ozoliņa zarus lauzu, Man ozola vajadzēja; Kam bij man liepu lauzt, Pat' liepiņa i būdama. Arājiņa līgavai Arājiņa līgavai Sudrabiņa sakte mirdz; Dravenieka meitiņai Zelts spīdēja vaiņagā. ← Bite jūdza kumeliņu Neguli, māršiņa →