Div’ brālīši dravinieki
Div’ brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.
Div’ brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.
Kuplis auga ozoliņš Muižas rijas pakaļā; Cūku gani rijinieki, Nav ozola dējējiņi.
Iedēstīju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piederēja, Man pieder ozoliņš.
Pasasēdi bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenits Brūnus svārkus šūdinaja.
Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.
Kas rakztija ozoliņu Straujas upes maliņā? Man’ bāliņi norakztija, Kumeliņus ganidami.
Tumši, tumši tie mežiņi, Tumši dienu, tumši nakti. Kā nebija tumšiem būt – Priedes vien, egles vien,
Es uzliku Jānītim Ozoliņa vainadziņu, Lai Dievs dod Jānītim Ozoliņa stiprumiņu.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kuplie ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm kuplie ozoliņi.
Trīcēt trīc ozoliņš, Kas ozolu trīcināja? Sudrabota vāverīte Timerēt timerēja.
Aiz kājiņas bitit’ sēju Pie resnā ozoliņa: Kam tu manu dējumiņu Skabardoju nicinaja.
Jūriņ’ nesa ozoliņu Ar visām bitītēm; Dravenieka meitenīte Tek gar malu raudādama.
Venta nesa ozoliņu Ar visām bitītēm: Brīžam lauza sīku ledu, Brīžam sīku sudrabiņu.
Venta nesa ozoliņu Ar visām bititēm Ozols gāja līgodams, Bitit’ gāja raudadama.
Kuplis auga ozoliņš Saules takas maliņā. Tur Saulīte jostu kāra, Ik rītiņu uzlēkdama.
Smagi, smagi Venta krāca Miglainā rītiņā. Eit, brāliši skatities, Kādu koku Venta nesa.
Aiz kājiņas biti sēj’ Pie resnāja ozoliņ’, Kam tā mani niecināj’ Skabargaiņu dējaliņ’.
Kam tie kalni, kam ielejas, Kam zaļie ozoliņi? Dievam kalni, Laimai lejas, Bitei zaļi ozoliņi.
