Ziedi balta, ābelīte,
Es paklāšu villainītes,
Lai birst tavi balti ziedi
Uz manām villainēm.
Bitīt’ spārnus šķindināj’
Bitīt’ spārnus šķindināj’
Garam manu augumuņ’;
Dies dos tev nošķindēt
Gar ābeļu ziediņiem.
Bitīt’ skrēja vakarā
Bitīt’ skrēja vakarā
Caur ābēļu līdumiņ’,
Zīda groži, vaska loki,
Ābolaini kumeliņi.
Ziedi balta, ābeļīte
Ziedi balta, ābeļīte,
Papuvītes maliņā:
Jauni puiši, art iedam,
Appušķoja cepurīti.
Ai, zaļā bērzu birze
Ai, zaļā bērzu birze,
Tavu skaistu vainadziņu!
Ak tu, meža ābelīte,
Tavu skaistu āboliņu!
Kalnā zied ābelīte
Kalnā zied ābelīte
Ar sudraba ziediņiem.
Sudrabiņa ziedi zied
Būs sarkani āboliņi.
Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.