Ābele

Pie ābeles sagšu kāru

Pie ābeles sagšu kāru,
Pie eglītes – vainadziņu:
Lai tas mans vainadziņš
Līdz vecuma nenobirst.

Spīdi nu, saulīte

Spīdi nu, saulīte,
Ābeļu dārzā:
Tur mūsu bāliņi
Šūpoles kāra.

Pinu, pinu, nenopinu

Pinu, pinu, nenopinu
Ābeļziedu vaiņadziņu,
Abeļziedu vaiņadziņš –
Grūts rnūžiņš dzīvojot.

Caur ābeļu birzi gāju

Caur ābeļu birzi gāju,
Rokā nesu vainadziņu:
Ābelei asi zari,
Saplēš manu vainadziņu.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divus mīļi lūdzu: No Dieviņa veselību, No Laimiņas labu mūžu.
Liepiņ, tavu kuplumiņu Līdz pašai zemītei; Māmiņ, tavu labumiņu Līdz mūžiņa galiņam.
Kādu mūžu Laima lika, Tāds bij man jādzīvo; Es nevaru pāri kāpt Pār Laimiņas likumiņu.
Es savai Laimītei Mūžam laba nevēlēšu, Kam tā manu mūžu lika Uz asaru avotiņa.
Gaiša, gaiša uguns deg Tumšajā kaktiņā: Tur Laimiņa mūžu raksta Mazajam bērniņam.