Kas mirdzēja, kas spīdēja
Augsta kalna galiņā?
Jānīts kala kumeliņu
Ar sidraba pakaviem.
Klausies, Jānīti
Klausies, Jānīti,
Kur tevi daudzina:
Pa ežu ežām,
Pa ceļu ceļiem.
Sit, Jānīti, vara bungas
Sit, Jānīti, vara bungas
Sētas staba galiņā,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.
Lēni, lēni Jānīts brauca
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdi rociņā.
Pie avota līgot gāju
Pie avota līgot gāju
Pašā zāļu vakarā;
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.
Jānīšam sieru sēju
Jānīšam sieru sēju
Smalkā linu palagā:
Jānīts manas govis gana
Visu cauru vasariņu.
Jāņa tēvs alu dara
Jāņa tēvs alu dara
Baltā bērza muciņā;
Jāņa māte sieru sēja
Baltā linu audeklā.