Man nokrita raiba josta
Man nokrita raiba josta, Sila malu staigājot; Vai, bitīte, neredzēji, Saldus ziedus meklēdama?
Man nokrita raiba josta, Sila malu staigājot; Vai, bitīte, neredzēji, Saldus ziedus meklēdama?
Ne kauns bija bāliņam, Zelta jostiņ’ apjožot: Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.
Ak tu, sila vāverīte, Kam traucēji kumeliņu: Man izgaisa ūdra josta, Skaista cauņu cepurīte.
Skrien, bitīti, kur skriedama, Skrien manā dravītē: Man dravīte dzelzīm kalta, Sidrabiņa jost’ apjozta.
Silā eimu, silā teku, Silā man lieli prieki: Silā manim zelta josta, Silā vasku ritenits.
Trim kārtām zelta josta Ap resno ozoliņu; Tā pieder tam puišam, Kas neguļ dienasvidu.
Jānīts mans, Jānīts mans, Es Jānīša līgaviņa: Es viņam jostu pinu Deviņiem dzīpariem.
Jānīšam jostu aužu Deviņiem dzīpariem: Jānīts man palīdzēja Raibas govis paganīt.
