Mārtiņam vīzes pinu
Mārtiņam vīzes pinu I aukliņas darināju: Mārtiņš manas govis gana Visu garu vasariņu.
Mārtiņam vīzes pinu I aukliņas darināju: Mārtiņš manas govis gana Visu garu vasariņu.
Izsīkusi Daugaviņa, Zaļa maura pieaugusi; Eita, mani bāleliņi, Taisāt govju laidariņu.
Balta gāju govju slauktu, Balta ganu izvadītu, Balta sēd mīļa Māra Manā govju laidarā.
Māci mani, māmuliņ, Visādā darbiņā: Govis slaukt, linus plūkt, Linu kreklus balināt.
Jānīšam sieru sēju Smalkā linu palagā: Jānīts manas govis gana Visu cauru vasariņu.
Rītā govis ganidama, Aplīgoju ozoliņu: Vakarā sadzīdama, Redzu bites ielienot.
Parād` man, līgaviņa, Ko satini palagā: Vai satini govju gani, Vai dēliņu, arājiņu?
Mīļa Māra govis skaita, Vītolāi sēdēdama. Dod, Māriņa, man gosniņu, Kas no simta atlikās!
Es savai gosniņai Ozoliņa kroni pinu; Vienu vedu rociņā, Citas nāca nopakaļus.
Ogas, ogas, rieksti, rieksti Mana brāļa birzītē. Gan es pati nolasīšu, Brāļa govis ganīdama.
Sieru, sieru, Jāņa māte, Tev bij govis laidarā; Ja tu sieru man nedosi, Ņemšu vienu raibuļiņu.
Gani dzina, govis māva, Es tecēju vārtu celt; Man iedeva ganu meitas Zaļu ziedu vainadziņu.
Mīļā Māra, Piena māte, Dod man savu labumiņu, Lai pieniņš govīm tek Kā no Māras avotiņa.
Sieru, sieru, Jāņa māte, Es gotiņu ganītāja; Ja tu sieru man nedosi, Lai stāv govis laidarā.
Pasild` man, Jāņa māt, Siltu pienu podiņā: Es atnācu nosalusi, Tavas govis ganīdama.
Jānīts gana raibas govis Lielajā ābolā; Jāņa govis piekusušas, Pa ābolu staigājot.
Pērkons rūca, pērkons dūca, Es par viņu nebēdāju, Es ganīju savas govis Baltā ziedu ābolā.
