Pļāvēji

Tautu dēls lielijās

Tautu dēls lielijās:
Es dižens pļāvējiņš;
Bet nopļāva odam kājas,
Rudzu vārpu domādams.

Nāc pie manis, tautu dēls

Nāc pie manis, tautu dēls,
Strīķē manu izkaptiņu,
Lai es varu rudzus pļaut
Līdz pašāmi saknītēm.

Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Trīs ozoli kalniņā, Trīs ziediņi upītē; Trīs puisīši māmiņai Siltajā saulītē.
Bite gāja dziedādama Pār kaimiņu tīrumiem: Kaimiņam slinki puiši, Negribēja dori kalt.