Pļāvēji

Tautu dēls lielijās

Tautu dēls lielijās:
Es dižens pļāvējiņš;
Bet nopļāva odam kājas,
Rudzu vārpu domādams.

Nāc pie manis, tautu dēls

Nāc pie manis, tautu dēls,
Strīķē manu izkaptiņu,
Lai es varu rudzus pļaut
Līdz pašāmi saknītēm.