Klausījosi, brīnījosi, Kas aiz kalna gavilēja: Lieldieniņa braukšus brauca, Asnus veda vezumāi.
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.
Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Aiz kalniņa miežus sēju, Lai vārniņas nenoēd; Es Jāņiem alu daru Kumeliņa pēdiņā.