Lieldiena, māmulīt
Lieldiena, māmulīt, Kur kārsim šūpulīt`? – Kar priedei, kar eglei, Kar mazai bērziņai.
Lieldiena, māmulīt, Kur kārsim šūpulīt`? – Kar priedei, kar eglei, Kar mazai bērziņai.
Gara diena bāliņam, Gar’ eglīti dzenījot: Tautu meita, ne māsiņa Vēli nesa launadziņu.
Vāverīte, kuplastīte, Jaunus puišus kaitināja: Lec priedē, lec eglē, Lec kuplā ozolā.
Sīki putni, mazi putni, Kur gulēsit šo naksniņu? Cits priedē, cits eglē, Cits celiņa maliņā.
Vakars nāca, vāverīte. Steidzies egles galiņā: Gara būs šī naksniņa, Zem eglītes pārgulēt.
Klusiņām klausījos, Ko solīja Meža māte: Priedei sagšu, eglei sagšu, Paeglei villainīti.
Ej gulēt, vēja māte, Sausas egles galiņā: Jūrā mani bāleliņi Vakarēju gājumiņu.
Priede, egle lielījās, Zaļa ziemu un vasaru; Bērziņš gauži noraudāja, Lapiņām nobirstot.
Gara diena bāliņami, Gar egliti dzenejot, Tautu meita, ne māsiņa, Vēli nesa launadziņu.
Nevienam es neteikšu, Ko atradu eglienā; Brālītim, tam pateikšu Bišu spietu eglienā.
Dēju priedi, dēju egli, Vēl izdēju ozolīnu; Skudrai priede, dzenim egle, Bitei vēra ozolīnis.
Vai priedīte, vai eglīte, Ko es tev ļauna riebu? Vienu mizu vien norāvu, Drava koku dāvādams.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie zaļie ozoliņi? Priedēm kalni, eglēm lejas, Bitēm zaļi ozoliņi.
