Par gadiņu Jānīts nāca Par gadiņu Jānīts nāca, Visus ganus pušķodams: Lieliem lika zāļu kroņus, Mazajiem āboliņa. Gani, Jānīts Kur, Jānīti, tu gulēji Kur, Jānīti, tu gulēji Šo garo vasariņu? - Rīgas vārtu maliņā, Zem pelēka akmentiņa. Jānīts jāja gadapkārtu Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu. Jānīts savu kumeliņu Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā. Par gadskārtu Jānīts nāca Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes. ← Kad atnāks pavasars Skudra man iekoda →