Pavasar, pavasar
Pavasar, pavasar Izdzen gani tīrumā. Gani stāv kalniņā, Lopi mauj lejiņā.
Pavasar, pavasar Izdzen gani tīrumā. Gani stāv kalniņā, Lopi mauj lejiņā.
Gani sauca, gani kliedza: Bite driķu druviņā! Lai nāk paši lielie kungi, Bitei sliedes nepazina.
Kal, kalēj, ko kaldams, Nokal man atslēdziņu, Vilkam mute jāaizslēdz, Lai ganiņu neklidzina.
Kam, ganiņi, nedzināt, Kur vakar dzīrātiesi Vilciņš gauži noraudāja, Uz cintiņas tupēdams.
Par gadiņu Jānīts nāca, Visus ganus pušķodams: Lieliem lika zāļu kroņus, Mazajiem āboliņa.
Kad atnāks pavasars Ar saviem jaukumiem, Tad ganiņi gavilēs Par pļavām, ataugām.
Gani dzina, govis māva, Es tecēju vārtu celt; Man iedeva ganu meitas Zaļu ziedu vainadziņu.
Gani dzina sētiņā, Kupla liepa vārtus vēra; Tā nebija kupla liepa, Tā bij Jāņu māmuliņa.
Gani kliedza, gani brēca: Bite druvu nosliedeja! Gani paši nosliedeja, Uz bitites kaunu lika.
