Gani

Gani sauca, gani kliedza

Gani sauca, gani kliedza:
Bite driķu druviņā!
Lai nāk paši lielie kungi,
Bitei sliedes nepazina.

Kal, kalēj, ko kaldams

Kal, kalēj, ko kaldams,
Nokal man atslēdziņu,
Vilkam mute jāaizslēdz,
Lai ganiņu neklidzina.

Kam, ganiņi, nedzināt

Kam, ganiņi, nedzināt,
Kur vakar dzīrātiesi
Vilciņš gauži noraudāja,
Uz cintiņas tupēdams.

Par gadiņu Jānīts nāca

Par gadiņu Jānīts nāca,
Visus ganus pušķodams:
Lieliem lika zāļu kroņus,
Mazajiem āboliņa.

Kad atnāks pavasars

Kad atnāks pavasars
Ar saviem jaukumiem,
Tad ganiņi gavilēs
Par pļavām, ataugām.

Gani dzina, govis māva

Gani dzina, govis māva,
Es tecēju vārtu celt;
Man iedeva ganu meitas
Zaļu ziedu vainadziņu.

Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.