Es savai gosniņai Es savai gosniņai Ozoliņa kroni pinu; Vienu vedu rociņā, Citas nāca nopakaļus. Govis, Kronis, Ozoliņš Ozoliņa zarus lauzu Ozoliņa zarus lauzu, Man ozola vajadzēja; Kam bij man liepu lauzt, Pat' liepiņa i būdama. Ūsiņam gaili kāvu Ūsiņam gaili kāvu Deviņiem cekuliem, Lai aug man govis, vērši Deviņām kārtiņām. Sen ziedēja ozoliņi Sen ziedēja ozoliņi, Sen ziediņi pabiruši, Nu liepiņa uzziedēja, Nu zied visas pazarītes. Saņemiet dzeinit’ manu Saņemiet dzeinit' manu, Nodējiet ozoliņu, Man jaiet ar kundziņu Tālajā zemitē. ← Nevienam es neteikšu Jūra kauca, jūra krāca →