Jānīts gana raibas govis Jānīts gana raibas govis Lielajā ābolā; Jāņa govis piekusušas, Pa ābolu staigājot. Ābols, Govis, Jānīts Kur, Jānīti, tu gulēji Kur, Jānīti, tu gulēji Šo garo vasariņu? - Rīgas vārtu maliņā, Zem pelēka akmentiņa. Jānīts jāja gadapkārtu Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu. Jānīts savu kumeliņu Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā. Par gadskārtu Jānīts nāca Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes. ← Skrien, bitite, istabā Ak tu, linu Jumiķīti →