Nāk rudenis, pavasaris
Nāk rudenis, pavasaris, Nāk meitàm bēdu laiks: Rudens jēma vaiņadziņu, Pavasaris gredzentiņu.
Nāk rudenis, pavasaris, Nāk meitàm bēdu laiks: Rudens jēma vaiņadziņu, Pavasaris gredzentiņu.
Pavasar, pavasar Izdzen gani tīrumā. Gani stāv kalniņā, Lopi mauj lejiņā.
Lai man tika, kas man tika, Pavasaris vien man tika: Kumeļam zaļa zāle, Man tàs ciema dzeltenites.
Putra, putra, karašìnas Badu dara sētiņâ: Kad atnāca pavasaris, Balta kule mugurâ.
Vērpat, meitas, snājat, meitas, Pavasara negaidat; Kad atnāca pavasaris, Dzērves kliedza tīrumâ ?.
Ūsiņam gaili kāvu Pavasara rītiņā: Māsai spārni, brāļiem kājas, Ūsiņam viducītis.
Cīrulīti, cīrulīti, Pavasara dziedātāj! Vai tu ledū neiesali, Cinī ziemu gulēdams?
Dietu, dietu, saimeniece, Mārtenīša vakarā, Lai telītes dietu gāja Pavasara rītiņā.
Kad atnāks pavasars Ar saviem jaukumiem, Tad ganiņi gavilēs Par pļavām, ataugām.
Kas, bērziņi, tev’ audzēja, Tādu kuplu darināja? – Man’ audzēja zelta saule, Pavasara lietutiņš.
Pavasara vakarā Uz zaļā pakalniņa Pirmo reizi dziedāt gāju, Savu balsi vēdināt.
Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? Man apsedza silta saule, Pavasara lietutiņš.
Pavasari ievas zieda Pa visiem krūmiņiem; Jāņu nakti gunis dega Pa visām sētiņām.
Projām gāja zili ledi, Nu būs zelta vasariņa; Būs ievām balti ziedi, Būs kokiem zaļas lapas.
Pavasar, pavasar Izdzen gani tīrumā. Gani stāv kalniņā, Lopi mauj lejiņā.
Pavasari, pavasari, Ko tu man atnesīsi? Atnesīšu siltu laiku, Baltu rožu vainadziņu.
Pavasari, pavasari, Ko tu man atnesīsi? Atnesīšu siltu laiku, Baltu rožu vainadziņu.
