Gana bija kaimiņmeitas
Gana bija kaimiņmeitas Puķēm griestus pušķojušas: Ko tās puķes palīdzēja,- Kvēpi bija neslaucīti.
Gana bija kaimiņmeitas Puķēm griestus pušķojušas: Ko tās puķes palīdzēja,- Kvēpi bija neslaucīti.
Plūcat, bērni, zilgalvītes, Tās pirmās Jāņu zāles; Saplūkuši zilgalvītes, Eit’ pa ceļu dziedādami.
Puķes zied ezerā Dzelteniem ziediņiem; Jāņa bērni garām gāja, Aizsprauž puķi aiz cepures.
Tur atradu, tur atstāju Bitīt’ ceļa maliņā: Vaska ratus darināja, Ziedus krāva vezumā.
Es pārbridu ziedu pļavu, Samta kurpes kājiņā; Pilnas manas samta kurpes Zelta ziedu piebirušas.
Es atnesu Jāņu mātei Raibu pušķi pieplūkusi: Zilas, baltas, iedzeltēnas, Kas Jāņos uzziedēja.
Daiļa bija Jāņa māte, Daiļa Jāņa istabiņa: Gar griestiem kuplas rozes, Visa grīda magonēm.
Skretaliņš, āboliņš Jaunu meitu Jāņu zāles; Suņu burkšķi, pupu lēkšķi Jaunu puišu Jāņu zāles.
Visa bija Jāņu zāle, Ko plūc Jāņu vakarā: Vībotnīte, papardīte, Sarkanais āboliņš.
Zili zied sila ziedi Zeltītāmi lapiņāmi; Bitīt skrēja ziediņosi Zeltītiem spārniņiemi.
Zili zied sila ziedi Zeltītāmi lapiņāmi; Bitīt skrēja ziediņosi Zeltītiem spārniņiemi.
