Es apkalu ozoliņu
Es apkalu ozoliņu Sudrabiņa nagliņām, Lai bitīte nepaklupa, Sila ziedus nēsājot.
Es apkalu ozoliņu Sudrabiņa nagliņām, Lai bitīte nepaklupa, Sila ziedus nēsājot.
Šķērsu bite mežu skrēja Ar to ziedu vezumiņu, Atradusi skabargainu Jauna puiša dējumiņu.
Bitenieka līgaviņa Tek gar sētu dziedādama: Vaska kurpes kājiņā, Ziedu cimdi rociņā.
Atrod biti, pamet biti Diža ceļa maliņā: Bitei rati saplīsuši, Ziedu lāde vezumā.
Guli, guli, sila bite, Lauka bite negulēj’: Visi tavi sila ziedi Lauka bites rociņā.
Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.
Trūka, trūka tev, bitīte, Kad tev trūka, trūkst man ar: Kad tev trūka sila ziedu, Man trūkst vaska ritulīša.
Ai baltais āboliņ, Kamdēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga meitiņām.
Bite gāja ziediņos Pa lielo tīrumiņu: Vaska kurpes kājiņā, Zelta ņiedre rociņā.
Štuki, lieli brīnumiņi, Bite gāja ubagos: Ziedu cimdi rociņā, Vaska kurpes kājiņā.
Ai bitīte, ķepainīte, Tavi spārni noguruš’, Tavi spārni noguruši, Saldus ziedus meklēdam’.
Sīkas puķes, lielas puķes Ziedēj` visu vasariņu: Papardītes, gudrinieces, Tās ziedēja Jāņu nakti.
Līgo lauki, līgo pļavas, Savas dienas gaidīdami; Kad atnāca Jāņu diena, Visiem ziedu seģenītes.
Līdzat, meitas, man dziedāt, Es ievešu puķītēs: Viena puķe, trīs lapiņas, Trejdeviņi ziedi zied.
Jānīts brauca katru gadu, Atved ziedu vezumiņu: Še saujiņa, tur saujiņa, Lai zied visa pasaulīte.
Brāļam braucu sievu vest Ar tām ziedu kamanām, Strauji laižu no kalniņa, Lai birst ziedi ūdenī.
Es pazinu to celiņu, Kur gājuši Jāņu bērni: Viss celiņš nokaisīts Baltajiem ziediņiem.
Vai, baltais āboliņš, Neaudz ceļa maliņā: Ies garām Jāņu bērni, Tie jau tevi izplūkās.
