Kupla liepa jūrmalē
Kupla liepa jūrmalē, Tā bij laba zvejniekiem: Kad pietrūka rīda virve, Tek pie liepas lūku plēst.
Kupla liepa jūrmalē, Tā bij laba zvejniekiem: Kad pietrūka rīda virve, Tek pie liepas lūku plēst.
Mūsu pašu stūrmanim Vasku cimdi nodiluši, Vasku cimdi nodiluši, Zveja naudu skaitījot.
Mūs’ pašam stūrmanim Sešas laivas sedumā; Dod, Dieviņ, to dieniņu, Pilnas vest maliņā!
Teci, mana ošu laiva, Simtu jūdžu dieniņā; Es tev došu roņu taukus, Smalku linu zēģelīti.
Dod dodama, Jūras māte, Nekavē zvejnieciņu: Zvejniekam gara diena, Uz ūdeņa līgojot.
Kādi bija lences vīri, Kādi kārbas vilcējiņi, Vai tie jēdza zeltu smelt, Kad tas nāca maliņā.
Siļķes meita man vaicāja, Ko zvejnieka puiši dar’? – Tīklus auda, tīklus meta, Krāģīšos sasēduši.
Jūras māte man vaicāja, Ko dar` mani zvejnieciņi. Tīklus auda, airus drāza, Kalniņā sēdēdami.
Kur, vilciņi, tu tecēji, Kaula pieši kājiņās? – Uz jūrmalu, uz jūrmalu Zvejniekiem tiesas spriest:
Bērni tēvu nepazina, No jūriņas pārnākam; Siļķu zvīņu kažociņš, Jūras putu cepurīte.
Tālu, tālu es redzēju Zēģelīti līgojam; Mana austa zēģelīte, Mans brālītis līgotājs.
Ej gulēt, vēja māte, Sausas egles galiņā: Jūrā mani bāleliņi Vakarēju gājumiņu.
Grūta dzīve arājam, Vēl grūtāka zvejniekam. Vētra matus plivināja, Airis rokas gurdināja.
