Vilciņš manu kumeliņu
Pie ozola dīdināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāj’ mājās kumeliņu.
Ai, vilciņ, ai, vilciņ, Tu jau biji nekristīts: Kurš vien tevi ieraudzīja, Visi tevi ulināja.
Vilciņš kliedza, vilciņš brēca, Vilkam kājas apsalušas, Vilkam kājas apsalušas, Purvus, mežus bradājot.
Kur, vilciņi, čunčināji, Kaula pieši kājiņās? - Uz jūrmali čunčināju Zvejnieciņus apraudzīt.