Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja:
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.
Ūsiņā, Mārtiņā
Ūsiņā, Mārtiņā,
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus.
Sen domāju, nu redzēju
Sen domāju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemīti baltas krēpes,
Pinkaināmi kājiņām.
Kas mirdzēja, kas spīdēja
Kas mirdzēja, kas spīdēja
Augsta kalna galiņā?
Jānīts kala kumeliņu
Ar sidraba pakaviem.
Kas tik diži rībināja
Kas tik diži rībināja
Aiz tā mana zirgu staļļa?
Mārtiņš dīda kumeliņu,
Vara važu turēdams.
Pērkons jāja pieguļā
Pērkons jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Tā maliņa dunēt dun,
Kur pērkoņa pieguļnieki.
Vilciņš manu kumeliņu
Vilciņš manu kumeliņu
Pie ozola dīdināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāj’ mājās kumeliņu.