Lācis kāpa ozolā Lācis kāpa ozolā, Sakās kunga dravinieks; Kur tev dzeinis, kur vācele, Kur, lācīti, medu liksi? Dzeinis, Lācis, Medus, Ozols Tev, lācīti, melnas kāias Tev, lācīti, melnas kāias, Netup ceļa maliņāi; Ir meitiņas madarās, Tām dzīpari nekodās. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Dzer par labu, ne par ļaunu Dzer par labu, ne par ļaunu Uz pādītes veselību, Ietecini alutiņu Ozoliņa kanniņā. ← Vai priedīte, vai eglīte Visi zvēri sadzīvoja →