Lācis

Vakar lācis maizi cepa

Vakar lācis maizi cepa
Aiz Valmieras siliņā;
Šodien ēda launadziņu
Paipaliņas krodziņā.

Lācis kāpa ozolā

Lācis kāpa ozolā,
Bites koda kājiņā:
Ak mīļais melnkājī
Neej manu medu zagt.

Vilciņam kāzas bija

Vilciņam kāzas bija
Pašē lapu laiciņē;
Pieci vilki panākstē,
Lācis galda galiņē.

Lācis kāpa ozolā

Lācis kāpa ozolā,
Gribē bišu medu ēst;
To lācītis nezinā,
Kad bitīte iekodīs.

Lācis kāpa ozolā

Lācis kāpa ozolā,
Bites dūra vēderā;
Jo tas lācis augstāk kāpa,
Jo tās bites sīvāk koda.

Es uzliku Jānīšami Zaļozola vainadziņu, Lai tas auga, lai zaļoja Kā zaļais ozoliņš.
Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav'ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā.
Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Appušķoju Jāņa tēvu Ar ozola vainadziņu, Lai tam auga kumeliņi Zemi, resni kā ozoli.
Vai, jel manu skaņu balsi, Skan mežā, skan laukā! Skan laukā akmenī, Skan mežā ozolā.