Liec, Laimiņa, man mūžiņu Liec, Laimiņa, man mūžiņu, Liec liepā, ābelē: Kā liepai man izaugt, Kā ābelei noziedēt. Ābele, Liepa, Mūžš Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Es to tautu kumeliņu Es to tautu kumeliņu Caur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu. Citiem dega purvi, meži Citiem dega purvi, meži, Man izdega liepu mežs; Kur bij manim krijas ņemt, Māsiņai pūru šūti? Ozoliņa zarus lauzu Ozoliņa zarus lauzu, Man ozola vajadzēja; Kam bij man liepu lauzt, Pat' liepiņa i būdama. ← Rudzu druva priecājās Parād` man, līgaviņa →