Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divus mīļi lūdzu: No Dieviņa veselību, No Laimiņas labu mūžu.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divus mīļi lūdzu: No Dieviņa veselību, No Laimiņas labu mūžu.
Liepiņ, tavu kuplumiņu Līdz pašai zemītei; Māmiņ, tavu labumiņu Līdz mūžiņa galiņam.
Kādu mūžu Laima lika, Tāds bij man jādzīvo; Es nevaru pāri kāpt Pār Laimiņas likumiņu.
Es savai Laimītei Mūžam laba nevēlēšu, Kam tā manu mūžu lika Uz asaru avotiņa.
Gaiša, gaiša uguns deg Tumšajā kaktiņā: Tur Laimiņa mūžu raksta Mazajam bērniņam.
Liec, Laimiņa, man mūžiņu, Liec liepā, ābelē: Kā liepai man izaugt, Kā ābelei noziedēt.
Raud māmiņa, raud Laimiņa, Abas divas gauži raud. Kam, Laimiņa, tu raudāji, Pati mūža licējiņa?
Laima gāja pār pagalmu, Ar Dieviņu runādama: Tai meitai mazs pūriņš, Tai vajag viegla mūža.
Dēkla, Dēkla, Laima, Laima, Tu vienādi nedarīji: Citam kāri vieglu mūžu, Citu grūti rūdināji.