Man’ Laimina nolikusi
Dravinieka dēliņam;
Kā bitīte ietecēju
Dravinieka pagalmā.
Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav'ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Bitīt' spārnus šķindināja Garām manu vainadziņu: Gribēj' mani ieprecēt Dravenieka dēliņam.
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka dēliņam: Bitīt' nesa sudrabiņu Vecozola celmiņā.