Dravenieka meita biju
Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav’ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Bitīt’ spārnus šķindināja Garām manu vainadziņu: Gribēj’ mani ieprecēt Dravenieka dēliņam.
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka dēliņam: Bitīt’ nesa sudrabiņu Vecozola celmiņā.
Gauži bites noraudāja Vecajā dravenieka: Vecajam dravniekam Izrakstīti dravējumi.
Brālīts mans dravinieks, Es māsiņa kā bitīte; Kā bitīte vīvināju Brāleliņa pagalmā.
Dravenieka dēliņami Bite veda līgaviņ: Vaska cimdi, vara groži, Sudrabiņa pātadziņa.
Bitīt, tavu darbu meitu Rudajām actiņām; Draveniek’s kaitināja, Ozolē sēdēdams.
Margodama saule lēce Caur ozola lapiņām: Dravenieka līgaviņa Zelta naudu rēķinaja.
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka līgavai: Bišu spārnu lindraciņi, No vaskiem vainadziņš.
Kur, bitītes, jūs ietit, Liela drūzma dziedādam’? -Iesim vaska ceļu liet, Dravinieka meitu ved.
Div’ bitītes šķindināja Garam manu augumiņu: Gribē mani izprecēt Dravinieka dēliņam;
Dravenieka līgaviņa Necieš garda kumosiņa: Kad pietrūka kambarie, Ietek piena klētiņā.
Jūriņ’ nesa ozoliņu Ar visām bitītēm; Dravenieka meitenīte Tek gar malu raudādama.
Dravinieka līgavai Vaska cimdi rociņā, Vaska cimdi rociņā, Bišu spārnu cepurīte.
Bitit’ šuva melnu krēslu Auza salma galiņā, Kur pašai atsēsties, Dravenieku mielojot.
Brālīts mans, dravenieks, Ar bitīti sadzīvoja: Brālīšam vaska cimdi, Bites šūta capurīte.
