Dēls

Kas kaitēja nedzīvot

Kas kaitēja nedzīvot
Dravinieka dēliņam:
Bitīt’ nesa sudrabiņu
Vecozola celmiņā.

Dravenieka dēliņami

Dravenieka dēliņami
Bite veda līgaviņ:
Vaska cimdi, vara groži,
Sudrabiņa pātadziņa.

Visi dzied, visi dzied

Visi dzied, visi dzied,
Tēvs ar māti nedziedāja;
Tēvs ar māti nedziedāja;
Lai dēliņš neraudāja.

Audz, dēliņi, dzen, dēliņi, Nepanāksi tēva pēdas: Tēvs dzeinīti ritināja, Pa siliņu tecēdams.
Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.
Agri, agri gaiļi dzied Mana tēva sētiņā; Vēl agrāk bāleliņi Kulsta linus piedarbā.
Appušķoju Jāņa tēvu Ar ozola vainadziņu, Lai tam auga kumeliņi Zemi, resni kā ozoli.
Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ'.