Māte, mana laba māte Māte, mana laba māte, Gudru deva padomiņu: Ļaužu mēles neklausīt, Tukšus vārdus nerunāt. Ļaudis, Māte, Padoms Šuj, māmiņa, man krekliņu Šuj, māmiņa, man krekliņu Deviņām vīlītēm; Devītā vīlītē Liec man gudru padomiņu. Kas miedziņu negulēja? Kas miedziņu negulēja? Viena bija meitu māte, Otra bišu māmulīte: Meitu māte pūru loka, Bite nesa saldu medu. Jūra, jūra, ko tu krāci Jūra, jūra, ko tu krāci, Māte, māte, ko tu raudi? Jūra krāca smalka tīkla, Māte raud auklējuma. Upe, upe, Gauja, Gauja Upe, upe, Gauja, Gauja, Valdi savu straujumiņu: Daža laba mātes meita Noraud savu arājiņu. ← Dārgs bij mans vainadziņš Bitīt’ maza, bitīt’ liela →