Pušķojam Jāņu māti
Ar zaļāmi zālītēmi,
Lai pušķoja vasariņa
Ar rudziem, ar miežiem.
Kas miedziņu negulēja?
Kas miedziņu negulēja?
Viena bija meitu māte,
Otra bišu māmulīte:
Meitu māte pūru loka, Lasīt tālāk
Jūra, jūra, ko tu krāci
Jūra, jūra, ko tu krāci,
Māte, māte, ko tu raudi?
Jūra krāca smalka tīkla,
Māte raud auklējuma.
Upe, upe, Gauja, Gauja
Upe, upe, Gauja, Gauja,
Valdi savu straujumiņu:
Daža laba mātes meita
Noraud savu arājiņu.
Ai, Daugava, Daugaviņa
Ai, Daugava, Daugaviņa,
Tu asaru dzērējiņa:
Daža māte dēlu raud,
Daža māsa bāleliņu, Lasīt tālāk
Dziedat paši, tēvs ar māti
Dziedat paši, tēvs ar māti,
Sava bērna kristabās,
Kam lūdzāt tādas kūmas,
Kas dziedāt nemācēja.
Audz, dēliņi, dzen, dēliņi, Nepanāksi tēva pēdas: Tēvs dzeinīti ritināja, Pa siliņu tecēdams.
Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.
Agri, agri gaiļi dzied Mana tēva sētiņā; Vēl agrāk bāleliņi Kulsta linus piedarbā.
Appušķoju Jāņa tēvu Ar ozola vainadziņu, Lai tam auga kumeliņi Zemi, resni kā ozoli.
Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ'.