Ļaudis

Tā ir mana Kārta, Laima

Tā ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā;
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmējiņu.

Sācin vien es iesāku

Sācin vien es iesāku
Vainadziņu darināt,
Neļauj vairs sveši ļaudis
Līdz galam darināt.

Atminat, veci ļaudis

Atminat, veci ļaudis,
Kas aug upes maliņā?
Smuidri bērzi, melni alkšņi
Aug upītes maliņā.

Trīs ozoli kalniņā, Trīs ziediņi upītē; Trīs puisīši māmiņai Siltajā saulītē.
Tec, upīte, upītē, Steidzies ātri jūriņā; Jūriņā dziļš ūdens, Tur tev viegli nolīgot.
Vai, bitīte, nezināji Manu jaunu rožu dārzu: Aiz upītes lejiņā, Istabiņas galiņā.
Līkumaina upe tek, Tā grib mani līdzi ņemt. Tec, upīte, viena pati, Es nevaru līdzi
Teci, teci, līčupīte, Sijādama, rotādama: Sijādama zeltu nes, Rotādama sidrabinu.