Tā ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā;
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmējiņu.
Saule rāja Mēnestiņu
Saule rāja Mēnestiņu,
Kam tas gaiši nespīdēja;
Mēnestiņš atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa; Lasīt tālāk
Sācin vien es iesāku
Sācin vien es iesāku
Vainadziņu darināt,
Neļauj vairs sveši ļaudis
Līdz galam darināt.
Nākat, ļaudis, skatīties
Nākat, ļaudis, skatīties,
Brīnumiem brīnīties,
Brīnumiem brīnīties –
Venta auda audekliņu: Lasīt tālāk
Lieli ļaudis lielījās
Lieli ļaudis lielījās
Lielas upes maliņā;
Ir es arī lielījos,
Pie ezera stāvēdama.
Atminat, veci ļaudis
Atminat, veci ļaudis,
Kas aug upes maliņā?
Smuidri bērzi, melni alkšņi
Aug upītes maliņā.
Manis dēļ tēvs, māmiņa
Manis dēļ tēvs, māmiņa
Brūvē alu, cep maizīti;
Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Es gulēju šūpulī.