Bitīt’ maza, bitīt’ liela Bitīt’ maza, bitīt’ liela, Nes man saldu medutiņu, Tad es tevi godināšu, Kalniņāi sēdēdama. Bitīt, Kalns, Medus Miežu Jumis nokliedzās Miežu Jumis nokliedzās, Uz kalniņa stāvēdams: Ieraudzīja auzu Jumi Zem pajumta līgojot. Kam tie kalni, kam tās lejas Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie zaļie ozoliņi? Priedēm kalni, eglēm lejas, Bitēm zaļi ozoliņi. Vilks ar lapsu strīdējās Vilks ar lapsu strīdējās Augsta kalna galiņā: Vilkam kaula kažociņš, Lapsai zīda stabulīte. Aiz kalniņa dūmi kūpa Aiz kalniņa dūmi kūpa, Kas tos dūmus kūpināja? Pērkons spēra, zibens meta, Akmeņam dūmi kūpa. ← Māte, mana laba māte Dietu, dietu, saimeniece →