Māte mani tā mācīja,
Lai mēs rātni dzīvojam:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņu.
Pērkons brauca pa jūriņu
Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā.
Ne Jumīša rītā ņēmu
Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarā: Pāšā dienas vidiņā, Lai neraudu dzīvojot.
Skaisti, skaisti noziedēja
Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu.
Pērkonīši, pieci brāļi
Pērkonīši, pieci brāļi, Ko tā jūsu māte dara? Mūsu māte sietus pina, Smalki lieti jāsijā.