Dzīvot

Kas kaitēja man dzīvot

Kas kaitēja man dzīvot
Diža meža maliņā:
Atnāks silta vasariņa,
Būs man daudz darbinieku.

Pinu, pinu, nenopinu

Pinu, pinu, nenopinu
Ābeļziedu vaiņadziņu,
Abeļziedu vaiņadziņš –
Grūts rnūžiņš dzīvojot.

Māte mani tā mācīja

Māte mani tā mācīja,
Lai mēs rātni dzīvojam:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņu.

Dievam dieniņ`i aizgāja

Dievam dieniņ`i aizgāja,
Ar Laimiņu runājot,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulītē.

Arājs tika tev, māsiņ, Ne īstais arājiņš: Tika krogu dzērājiņš, Ceļa malu gulētājs.
Ūsiņam gaili kāvu Pavasara rītiņā: Māsai spārni, brāļiem kājas, Ūsiņam viducītis.
Valkā labi, jaunā māsa, Vecās māsas vainadziņu; Vecā māsa, tā bij gudra, Tā ar godu
Skrien, bitīte, sit spārniņus Pie resnā ozoliņa: Traucē savas citas māsas, Lai neguļ dienasvidu.
Bite mana māsa bija, Ābolajā kājas āva; Nepazina sēdejuma, Ne sliedites pakaļā.