Kas kaitēja man dzīvot
Kas kaitēja man dzīvot Diža meža maliņā: Atnāks silta vasariņa, Būs man daudz darbinieku.
Kas kaitēja man dzīvot Diža meža maliņā: Atnāks silta vasariņa, Būs man daudz darbinieku.
Pinu, pinu, nenopinu Ābeļziedu vaiņadziņu, Abeļziedu vaiņadziņš – Grūts rnūžiņš dzīvojot.
Māte mani tā mācīja, Lai mēs rātni dzīvojam: Ne nīsties, ne bārties, Ne turēt ienaidiņu.
Dievam dieniņ`i aizgāja, Ar Laimiņu runājot, Kam būs mirt, kam dzīvot Šai baltā saulītē.
Kas kaitēja man dzīvot Sava tēva zemītē: Ar vindiņu medu smēlu No kupliem ozoliem.
Mauc, brālīt, baltus cimdus, Ved māsiņu dancināt, Lai māsai baltas avis, Visu mūžu dzīvojot.
Tici, Dieva līgaviņa, Ej ozola baznī cāi; Visi ļaudis tevi teica Bez Dieviņa dzīvojot.
Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarā: Pāšā dienas vidiņā, Lai neraudu dzīvojot.
