Kas kaitēja man dzīvot
Diža meža maliņā:
Atnāks silta vasariņa,
Būs man daudz darbinieku.
Pinu, pinu, nenopinu
Pinu, pinu, nenopinu
Ābeļziedu vaiņadziņu,
Abeļziedu vaiņadziņš –
Grūts rnūžiņš dzīvojot.
Māte mani tā mācīja
Māte mani tā mācīja,
Lai mēs rātni dzīvojam:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņu.
Dievam dieniņ`i aizgāja
Dievam dieniņ`i aizgāja,
Ar Laimiņu runājot,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulītē.
Kas kaitēja man dzīvot
Kas kaitēja man dzīvot
Sava tēva zemītē:
Ar vindiņu medu smēlu
No kupliem ozoliem.
Mauc, brālīt, baltus cimdus
Mauc, brālīt, baltus cimdus,
Ved māsiņu dancināt,
Lai māsai baltas avis,
Visu mūžu dzīvojot.
Tici, Dieva līgaviņa
Tici, Dieva līgaviņa,
Ej ozola baznī cāi;
Visi ļaudis tevi teica
Bez Dieviņa dzīvojot.