Lai tas mira, kam bij vaļa

Lai tas mira, kam bij vaļa,
Man nebija patapiņas:
Man jāiet pār Daugavu
Pērkoņam ložu liet.

Pērkons jāja pieguļā

Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki.

Pērkonīti, pērkonīti

Pērkonīti, pērkonīti, Ej garām šai vietai, Nedar' skādes mājiņai, Ne manai druviņai.

Man izgāja šī vasara

Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu graudējiņš.

Pērkons vede vedekliņu

Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.