Daugava

Strauji tek Daugaviņa

Strauji tek Daugaviņa,
Dažu grūda dibinā:
Tur guļ dažš kunga kuģis,
Dažs māmiņas auklējums.

Nevar vaira, nevar vaira

Nevar vaira, nevar vaira,
Jau varīte pievarēta;
Nevar vaira laivā braukt,
Jau Daugava izsusēja.

Izsīkusi Daugaviņa

Izsīkusi Daugaviņa,
Zaļa maura pieaugusi;
Eita, mani bāleliņi,
Taisāt govju laidariņu.

Aiz Daugavas lieli meži

Aiz Daugavas lieli meži
Dzeltenām galotnēm.
Es, pa vidu staigādama,
Viju zelta vainadziņu.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.