Pērkonim melni zirgi Pērkonim melni zirgi, Ar akmeni nobaroti, Dzer sudraba ūdentiņu Tēraudiņa silītē. Akmens, Sudrabs, Zirgi Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Dzeram, brāļi, šodieniņ Dzeram, brāļi, šodieniņ Ar ozola kanniņām, Ieš' vasaru Jelgavā, Pirkš' sudraba biķerīti. ← Grūt’ kuplai liepiņai Panāksnieki zivis prasa →