Pērkonim melni zirgi Pērkonim melni zirgi, Ar akmeni nobaroti, Dzer sudraba ūdentiņu Tēraudiņa silītē. Akmens, Sudrabs, Zirgi Jāņam zirgus nojūdzam Jāņam zirgus nojūdzam, Pēteram aizjūdzam; Jāņam zirgi piekusuši, Garu ceļu tecēdami. Saimenieki, saimenieki Saimenieki, saimenieki, Jājat zirgus pieguļā: Jānīts savus kumeliņus Rasiņā nomazgāja. Visiem zirgi viegli tek Visiem zirgi viegli tek, Jānīšam smagi tek: Kā tie smagi netecēs, Darvas mucas vezumā. Kas tik diži rībināja Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams. ← Grūt’ kuplai liepiņai Panāksnieki zivis prasa →