Akmens

Kur, Jumīti, tu gulēji

Kur, Jumīti, tu gulēji
Šo garaju vasariņu?
– Tīrumiņa vidiņā,
Zem pelēka akmentiņa.

Pa kalniņu Ūsiņš jāj

Pa kalniņu Ūsiņš jāj
Ar akmeņa kumeliņu;
Ei, Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā!

Nāc nākdama, vasariņa

Nāc nākdama, vasariņa,
Visi bērni tevi gaida;
Jau ziemiņa kājas āva,
Uz akmeņa tupēdama.

Kur, Jānīti, tu gulēji

Kur, Jānīti, tu gulēji
Šo garo vasariņu?
– Rīgas vārtu maliņā,
Zem pelēka akmentiņa.

Vidū jūras uz akmeņa

Vidū jūras uz akmeņa –
Tur sarkanas ogas aug;
Tur Saulīte raudājusi,
Tur birušas asariņas.

Silta, silta saulīte Istabas galā; Zaļa, zaļa zālīte Lieldienas rītā.
Kas to teica, tas meloja, Ka Saulīte nakti guļ: Dienu loka zaļas birzes, Nakti jūras
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Ko Saulīte gauži raud, Ik vakaru noiedama? Zelta josta iekritusi Dziļas jūras dibenā.
Cērtiet, brāļi, oša kārti, Vītējiet saulītē: Kad atnāks Liela diena, Pakariet šūpolītes.