Pērkonīša vedekliņa Pērkonīša vedekliņa Augsti vien ducināja; Ne tai mirka zelta pušķi, Ne sudraba ielociņi. Pērkons, Sudrabs, Zelts Teci, teci, līčupīte Teci, teci, līčupīte, Sijādama, rotādama: Sijādama zeltu nes, Rotādama sidrabinu. Līču loču upe tek Līču loču upe tek, Zelta zirņa meklēdama; Zelta zirnis patecēja Zem sudraba sakārnīša. Es ar savu mīļāko Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu. Baltas aitas Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs. ← Atnāca Ūsiņš Pērkonīši, pieci brāļi →