Pērkonīša vedekliņa Pērkonīša vedekliņa Augsti vien ducināja; Ne tai mirka zelta pušķi, Ne sudraba ielociņi. Pērkons, Sudrabs, Zelts Es ar savu mīļāko Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu. Baltas aitas Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs. Vai tie mūsu Gaujas līči Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu. Grib kundzīnis tā sēdēt Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte? ← Atnāca Ūsiņš Pērkonīši, pieci brāļi →