Pērkonīti, pērkonīti,
Ej garām šai vietai,
Nedar’ skādes mājiņai,
Ne manai druviņai.
Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki.
Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.
Irbe svelpa, Pērkons grāva Viņā pusē Daugaviņas, Kas irbei irklu deva, Kas pārcēla Pērkonīti.