Pērkonīti, pērkonīti Pērkonīti, pērkonīti, Ej garām šai vietai, Nedar’ skādes mājiņai, Ne manai druviņai. Druva, Māja, Pērkons Pērkons jāja pieguļā Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki. Man izgāja šī vasara Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu graudējiņš. Pērkons vede vedekliņu Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi. Irbe svelpa, Pērkons grāva Irbe svelpa, Pērkons grāva Viņā pusē Daugaviņas, Kas irbei irklu deva, Kas pārcēla Pērkonīti. ← Ai, rozīte, magonīte Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa →