Gani sauca, gani kliedza
Gani sauca, gani kliedza: Bite driķu druviņā! Lai nāk paši lielie kungi, Bitei sliedes nepazina.
Gani sauca, gani kliedza: Bite driķu druviņā! Lai nāk paši lielie kungi, Bitei sliedes nepazina.
Pērkonīti, pērkonīti, Ej garām šai vietai, Nedar’ skādes mājiņai, Ne manai druviņai.
Vāverīte malti gāja, Sesku sūta druviņā; Samalusi, izcepusi Panāk sesku celiņā.
No druviņas pāriedama, Vārpu viju vainadziņu; To pārnesu māmiņai Par launaga nesumiņu.
Bij manam bāliņam Vasku svārki mugurā; Cauri gāja griķu druvu Tek bitīte nopakaļ.
Vai Dieviņi, visu dienu Nolīks mana muguriņa; Lai tā līka rudzu druva Līkajām vārpiņām.
Līktin līka rudzu druva Lielajā augumā; Tā līks mana muguriņa Garajāi spailītē.
Rudzu druva priecājās, Nolīks mana muguriņa; Līksti pati, rudzu druva, Man mugura nenolīks.
Ravējiet, ravētājas, Nerauniet dāboliņa: Vakar bite piesacīja, Druvas malu staigājot.
Nebēdāji, rudzu druva, Gan es tevi pievārēšu, Pievārējse padziedāšu, Vakarā sadancāšu.
Kas bi gudris tēva dēlis, Trīs naudīnas iesaguve: Rudzi, mīži druvā auga, Bites medu darināja;
Gani kliedza, gani brēca: Bite druvu nosliedeja! Gani paši nosliedeja, Uz bitites kaunu lika.
Jānīts gāja rudzu lauku Ar pelēku mētelīti; Lai zied mana rudzu druva Pelēkiem ziediņiem.
Gani kliedza, gani brēca: Bite griķu druviņā! Paši gani noganīja, Bitītei vainu meta.
Es sūtīju div` bāliņus Savā rudzu druviņā: Nepagāja ne pus dienas, Jau druviņa nozudusi.
Sēju platu kviešu druvu Pie ezera kalniņā; Ezers lejā līgojās, Kviešu druva kalniņā.
Bāleliņš pļāvējiņš, Līgaviņa grābējiņa; Stāvi balta druviņā Kā Jēkaba rudzu Jumis.
Jumis stāv druviņā, Vārpu kušķis rociņā, Vārpu kušķis rociņā, Vainadziņš galviņā.