Vanadziņš brīnījās Vanadziņš brīnījās, Pūcei auga skaisti bērni. – Kas tev bēda, vistu zagli, Kāda māte, tādi bērni. Bērni, Māte, Pūce, Vanadziņš Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pīle dzina savus bērnus Pīle dzina savus bērnus Agri maizi nopelnīt. Citi putni, tie nedzina, Tie baroja ligzdiņā. Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Pele čīkst, rati raud Pele čīkst, rati raud, Pelei rati saplīsuši. Pelei rati saplīsuši, Bērniem miegu vadājot. ← Kas kait man nedzīvot Citi vīri man vaicāja →