Kas varēja gudrāks būt Kas varēja gudrāks būt Par bitītes gudrumiņu: Saulītē ziedus nesa, Migliņā darināja. Bitīte, Migla, Saulīte Meža māte bērnus sauca Meža māte bērnus sauca, Kad saulīte norietēja; Sasaskrēja visi bērni Lielajā ozolā. Silta, silta saulīte Silta, silta saulīte Istabas galā; Zaļa, zaļa zālīte Lieldienas rītā. Kas to teica, tas meloja Kas to teica, tas meloja, Ka Saulīte nakti guļ: Dienu loka zaļas birzes, Nakti jūras ūdentiņ. Grib kundzīnis tā sēdēt Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte? ← Sila malu tecēdama Ai, Daugava, Daugaviņa →