Trīs gadiņi Saule lēca Trīs gadiņi Saule lēca Purva bērza galiņā; Trīs gadiņi tautas nāca Mani jaunu lūkoties. Gads, Saule, Tauta Tautas mani laukā ņēma Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt. Saule pina vainadziņu Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās! Kas, bērziņ, tev pakāra Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā? Krustiņiem, celiņiem Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`. ← Agri agri, māmulīte Vidū jūras uz akmeņa →