Saule

Lieldienas rītā

Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.

Es tev saku, Saules meita

Es tev saku, Saules meita,
Berz tu baltu liepas galdu:
Rītā jās mans bāliņš
Tavu godu nolūkot.

Saule brauca pār ezeru

Saule brauca pār ezeru
Spīdēdama, vizēdama;
Dieva dēli pakaļ nāca
Pušķotām cepurēm.

Saule pina vainadziņu

Saule pina vainadziņu,
Ozolā sēdēdama;
Pin, saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!

Saule rāja Mēnestiņu, Kam tas gaiši nespīdēja; Mēnestiņš atbildēja: Tev dieniņa, man naksniņa; Tev dieniņa
Mēnestiņš nakti brauca, Es Mēneša ormanīt's; Mēnestiņš man iedeva Savu zvaigžņu mētelīti.
Mēnestiņš karā jāja, Zvaigžņu svārki mugurā, Zvaigžņu svārki mugurā, Dimantiņa zobentiņš.
Mēnestiņš zvaigznes skaita, Vai ir visas vakarā; Visas bija vakarā, Auseklīša vien nebija: Auseklītis aiztecēja
Kur tu teci, Mēnestiņi, Ar to zvaigžņu pudurīti? - Karā eimu, karā teku Jaunu puišu